E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 4251
Lasīšanai: 4 minūtes

Par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu tiesīga lemt tikai dzīvokļu īpašnieku kopība

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
23. aprīlī, 2014
Jānis Malinš

Labdien! Kā rīkoties daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašniekam situācijā, kad daži dzīvokļa īpašnieki ir izveidojuši biedrību un plāno to reģistrēt, bet par biedrības dibināšanu nav lēmuši viss nepieciešamais skaits dzīvokļu īpašnieku, bet gan personas, kas ir īrnieki un citas personas. Ar minēto lēmumu biedrības valde sev ir piešķīrusi plašas tiesības rīkoties dzīvokļu īpašnieku vārdā: slēgt aizdevuma līgumus, atsavināt īpašums, tos ieķīlāt utt. Sakiet, lūdzu, kādas ir iespējas dzīvokļu īpašniekiem, kas nav biedrības dalībnieki, aizsargāt savas tiesības?

A
atbild:
30. aprīlī, 2014
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam

Kā noteikts Biedrību un nodibinājuma likuma 28.pantā, „biedrība sastāv vismaz no diviem biedriem, ja statūti nenosaka lielāku biedru skaitu. Pēc biedrības ierakstīšanas reģistrā biedrības dibinātāji iegūst biedrības biedra statusu”.

Biedrību reģistrē šajā likumā noteiktā kārtībā (23.-27.pants), un to patiešām var darīt kaut vai divi cilvēki, taču šis veidojums  var atbildēt tikai par biedrības darbu saskaņā ar statūtiem, bet tam nav nekādas saistības ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un rīcību ar mājas kopīpašumu.

Dzīvokļu īpašnieku biedrība var uzņemties un ierakstīt statūtos pārvaldīšanas funkcijas, ja to Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā ir akceptējuši un devuši pilnvarojumu dzīvokļu īpašnieki.

Minētā likuma 16.pantā ir noteikta dzīvokļu īpašnieku kompetence, bet 17.pantā izklāstīts, kādam jābūt dzīvokļu īpašnieku balsojuma īpatsvaram, lai pieņemtu lēmumus par atsevišķiem kompetences punktiem. Piemēram, lai dzīvokļu īpašnieku biedrībai dotu pilnvarojumu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām, ir nepieciešams divu trešdaļu dzīvokļu īpašnieku balsojums „par”.  Ja arī šāds pilnvarojums biedrībai būtu dots, tad rīcībai ar kopīpašumu tik un tā būtu nepieciešams īpašs pilnīgi visu īpašnieku (īrnieki neskaitās) balsojums.

Par to, kā pieņemami dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, varat uzzināt likuma 18.pantā un turpmākajos pantos.

Par dzīvokļu īpašnieku biedrības (DzĪB) dibināšanu un mājas pārņemšanu DzĪB valdījumā varat izlasīt LV portāla rakstā „Dzīvokļu īpašnieki un viņu (ne)izmantotās tiesības (I)” un rakstā „Dzīvokļu īpašnieki un viņu (ne)izmantotās tiesības (II)”.

Dzīvokļu īpašniekiem ir jārīkojas: ja biedrība veic nelikumīgas darbības, varat sākt ar dzīvokļu īpašnieku rakstisku pieprasījumu biedrības vadībai paskaidrot savu rīcību, kā arī pieprasīt visus esošos dokumentus un uzsākto darbību apturēšanu rīcībā ar kopīpašumu. Lai to izdarītu, ir jāizveido iniciatīvas grupa. Ja biedrības rīcība patiešām ir nelikumīga un tiek  tādā veidā īstenota, dzīvokļu īpašniekiem jāvēršas ar iesniegumu tiesā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas