Ar likumu noteiktu  risinājumu, kā izbeigt piespiedu nomas attiecības gadījumos, kad zeme pieder vienam, bet dzīvokļu īpašumi daudzdzīvokļu mājā – citiem dzīvokļu īpašniekiem, joprojām nav. Par problēmām diskutējot, ir bijis priekšlikums likt dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi. Taču arī tas ir joprojām tikai idejas līmenī, vai un kā noteikt kārtību, saskaņā ar kuru dzīvokļu īpašnieki varētu iegūt īpašumā zemi, atpērkot to no zemes īpašnieka. 

Piespiedu kārtā dalītais īpašums izveidojās zemes reformas rezultātā, kad dzīvojamās ēkas tika nodotas privatizācijai, bet uz zemi zem tām tika atjaunotas īpašuma tiesības bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Atjaunojot īpašumtiesības uz zemi bijušajiem īpašniekiem, ja uz zemes atradās citām personām piederoša būve, bijušais īpašnieks varēja izvēlēties atjaunot īpašumtiesības uz konkrēto zemes vienību, pieprasīt līdzvērtīgu īpašumu vai saņemt kompensāciju. Ja bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieks izvēlējās atjaunot īpašuma tiesības uz bijušā īpašuma zemi, tad, privatizējot dzīvokli, jaunais dzīvokļa īpašnieks īpašumā neieguva atbilstošu zemes zem ēkas domājamo daļu. 

Ja māja, kas atrodas uz Jūsu zemes gabala, ir pašvaldības īpašums, tad par zemes pārdošanas jautājumiem jāinteresējas pašvaldībā.

Ministru kabinetā 2012.gada 12.jūnijā izskatītajā informatīvajā ziņojumā „Par tiesiskā regulējuma izstrādes gaitu, kas paredz atteikšanos no dalītā īpašuma”, raksturojot pirmpirkuma tiesību izmantošanas problemātiku, norādīts:

Gadījumos kad zemes reformas ietvaros, atjaunojot īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, izveidojās dalītais īpašums, kad būve un zeme ir atsevišķi pastāvīgi īpašuma objekti, vairākos likumos tika paredzētas savstarpējas būves un zemes īpašnieka pirmpirkuma tiesības, ja būve vai zeme tiek atsavināta. Šajos gadījumos pirmpirkuma tiesības ir paredzētas likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” (Spēkā stāšanās likums) 14.panta otrajā daļā, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta trešajā daļā, kā arī likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 17.pantā.

Tā kā nevienā no minētajiem likumiem nav noteikta speciāla pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtība, pirmpirkuma tiesību izmantošanā piemērojams vispārējais regulējums, kas noteikts Civillikuma 2060.–2063.pantā. Atbilstoši minētajām tiesību normām pēc pirkuma līguma noslēgšanas pārdevējam ir jāpiedāvā pirmpirkuma tiesīgajam izmantot pirmpirkuma tiesību, bet pirmpirkuma tiesīgajam savs lēmums izmantot vai neizmantot savu tiesību ir jāpaziņo pārdevējam divu mēnešu laikā. Ja pirmpirkuma tiesīgais šajā laikā atbildi nedod, tad tas pirmpirkuma tiesības zaudē, savukārt, ja pirmpirkuma tiesīgais vēlas savas tiesības izmantot, tad viņam, ja nav norunāts citādi, jāizpilda tie paši nosacījumi, ko piedāvā jaunais pircējs.

Ja lieta pārdota tālāk, nepaziņojot pirmpirkuma tiesīgajam, tad pirmpirkuma tiesīgajam ir izpirkuma tiesības, kuru viņš var izmantot viena gada laikā, skaitot no tās dienas, kad nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda. Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta trešā daļa nosaka: „Ja zemes gabala īpašnieks pārdod zemes gabalu, uz kura atrodas privatizācijas objekts, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem).” Šī likuma izpratnē privatizētais objekts ir katrs konkrētais dzīvokļa īpašums, kas nozīmē – ja tiek pārdota zeme zem šāda dzīvokļa īpašuma, dzīvokļa īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz zemi.

Tomēr praksē šī norma interpretēta arī kā visu dzīvokļu īpašnieku kopības kopīgas pirmpirkuma tiesības vai pat – ka pirmpirkuma tiesības nepastāv. Lai gan nevienā normatīvajā aktā nav noteikta kārtība, kādā dzīvokļu īpašnieki pieņem lēmumu par zemes zem daudzdzīvokļu mājas pirkšanu, pirmpirkuma vai izpirkuma tiesību izmantošanu, kā arī nav noteikts, ka šāds lēmums vispār ir jāpieņem, tomēr, vadoties no vispārējiem tiesību principiem, ir ticis uzskatīts, ka šajā gadījumā būtu jāsaņem visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana šāda darījuma veikšanai. Minētais secinājums ir pamatots ar faktu, ka zemes pirkšana, tās sadalīšana attiecīgās domājamās daļās un šo domājamo daļu iekļaušana dzīvokļa īpašumā ir saistīta ar īpašuma tiesību iegūšanu uz attiecīgo domājamo daļu un darījuma noslēgšanu. Tomēr šāda interpretācija balstās uz Civillikuma normām, tai skaitā neizslēdzot iespēju vienoties par citu zemes domājamo daļu piederību, nekā nosaka Dzīvokļa īpašuma likums.

Tādējādi arī šobrīd pastāvošais tiesiskais regulējums pieļauj pirmpirkuma tiesību izmantošanu dzīvokļu īpašniekiem tajos gadījumos, kad zeme zem daudzdzīvokļu mājas tiek atsavināta trešajām personām, nevis dzīvokļu īpašniekiem, tomēr tā praktiskā realizācija ir bijusi ļoti dažāda. Tā kā privāttiesiskajās attiecībās par pirmpirkuma tiesību izmantošanas kontroli ir atbildīgas pašas personas, tad neviena no valsts institūcijām, tajā skaitā zemesgrāmatu tiesneši, nekontrolē kā privātpersonas ievēro pirmpirkuma tiesību tiesisko regulējumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana šobrīd. Jau šobrīd pastāv iespējas personām izbeigt piespiedu dalīto īpašumu par to savstarpēji vienojoties, jo privāttiesiskās attiecības regulē princips, ka ir atļauts viss, kas nav aizliegts. Šobrīd piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumā, kas ir kopīpašumā, ir iespējama tikai visiem daudzdzīvokļu mājas kopīpašniekiem, vienbalsīgi pieņemot lēmumu par zemes izpirkšanu. Pēc šāda lēmuma pieņemšanas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašniekiem nepieciešams panākt arī vienošanos par zemes izpirkšanu ar zemes īpašnieku. Dzīvokļu īpašumos sadalītas mājas gadījumā ir iespējams arī izbeigt dalīto īpašumu, izmantojot pirmpirkuma tiesības, gadījumos kad tiek pārdota zeme, tomēr praksē ir dažādi šo pirmpirkuma tiesību izmantošanas traktējumi - visiem vienbalsīgi pieņemot lēmumu vai katram individuāli izpērkot savam dzīvokļa īpašumam atbilstošo kopīpašuma domājamo daļu. Šobrīd pastāvošais regulējums ir neefektīvs un rada juridiski sarežģītus risinājumus dalītā īpašuma izbeigšanai.

Valsts un pašvaldība kā apbūves īpašnieki piespiedu dalītā īpašuma attiecībās. No likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” noteiktā regulējuma izriet, ka līdz dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanai dzīvojamās mājas zemesgrāmatā ieraksta uz valsts vai pašvaldības vārda. Gadījumos, ja privatizējamā daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes un daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā esošā dzīvokļa īrnieks šo dzīvokli nav privatizējis, attiecīgais dzīvoklis ir valsts vai pašvaldības īpašums.