Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Vai Jūs varētu, lūdzu, sniegt konsultāciju attiecībā uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta pirmās daļas 3.punkta skaidrojumu, tas ir, „personai darbspējīgā vecumā, kura vēlas saņemt sociālās palīdzības pabalstu, izņemot vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, un nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”), jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam, izņemot gadījumu, ja persona ir:.. viens no bērna invalīda vecākiem, ja bērns nesaņem piemērotus aprūpes pakalpojumus.” Ko nozīmē skaidrojums „piemērotus aprūpes pakalpojumus”? Vai tie ietver sevī arī mācības specializētā mācību iestādē, dienas centra pakalpojumus, mājas aprūpi? Vai bērna invalīda mātei ir obligāti jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniecei, ja māte katru pirmdienu bērnu no rīta ved no attāla novada uz Rīgu uz skolu un katru piektdienu brauc uz Rīgu pakaļ bērnam un ved mājās? Bērna veselības problēmu dēļ neviens cits bērnu aizvest uz skolu un atvest nevar. Paldies!
Sociālā palīdzība ir naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas nosacījumus, uz kuriem Jūs jautājumā atsaucaties. Normatīvie akti detalizēti visas situācijas nereglamentē, katrs gadījums ir individuāls. Piemēram, strādāt var arī īsāku/nepilnu darba nedēļu, ja ir tāda iespēja un vēlme to izmantot.
Labklājības ministrijas (LM) Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā referente Maruta Pavasare skaidro, ka likumā definētā ir prasība vispārīgā gadījumā. Konkrēto sociālo situāciju izvērtēs Sociālā dienesta sociālais darbinieks. Ja atteikums saņemts no zemāka līmeņa darbinieka, jāvēršas pie Sociālā dienesta vadītāja. Ja klients nav apmierināts ar Sociālā dienesta lēmumu, viņam ir tiesības to apstrīdēt pašvaldības domē vai tālāk vērsties tiesā.
LM speciāliste arī norāda, ka jāņem vērā lēmuma par atteikumu piešķirt sociālo palīdzību vai sociālo pakalpojumu sagatavošanas formālā puse, kas noteikta Administratīvā procesa likuma 67.pantā:
(2) Rakstveidā izdots administratīvais akts satur šādas sastāvdaļas:
1) iestādes nosaukums un adrese;
2) adresāts (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai – nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);
3) ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, – iesniedzēja prasījums;
4) administratīvā procesa dalībnieku viedokļi un argumenti, ja tādi ir izteikti;
5) faktu konstatējums;
6) administratīvā akta pamatojums, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (65. un 66.pants);
7) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);
8) adresātam uzliktais tiesiskais pienākums (noteikta rīcība vai noteiktas rīcības aizliegums) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības;
9) norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.
Tātad Sociālā dienesta lēmums būs atkarīgs no visiem šiem aspektiem, formālajiem un neformālajiem faktiem un argumentiem, uzsver M.Pavasare.
Ja klientu neapmierina Sociālā dienesta argumenti, klients iet un pierāda „citu patiesību”, tālāk seko apstrīdēšana un pārsūdzība, ja nevar vienoties un atrast loģisku risinājumu nevienā līmenī.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
