No jautājuma var secināt, ka Jūsu mātei praktiski ir ierobežota rīcībspēja, taču juridiski tiesas lēmuma par ierobežotu rīcībspēju un personas aizgādnības nodibināšanu nav.

No šī gada 1.janvāra ir stājušās spēkā izmaiņas Civillikumā, Civilprocesa likumā, Bāriņtiesu likumā un vēl citos saistītajos tiesību aktos, kas nosaka jaunu personas rīcībspējas regulējumu.

Tā būtība ir šāda: ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tās rīcībspēju tiesas ceļā var ierobežot, uz laiku ieceļot pagaidu aizgādni, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un tas ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt.

Rīcībspēja personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt. Tiesa, izvērtējot personas spējas, vispirms nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopīgi, un tikai pēc tam – vai un kādā apjomā aizgādnis rīkosies patstāvīgi. Aizgādni ieceļ vietējās pašvaldības Bāriņtiesa.

Tas nozīmē, ka tikai tiesa var lemt, vai piešķirt aizgādnim tiesības rīkoties ar aizgādnībā esošās personas mantu.

Ģimenes tiesību juriste Solvita Cīrule norāda: „Jāatzīst, ka tiesiski situāciju Jūs interesējošā virzienā risināt nav iespējams, pārdot mātes īpašumu pret viņas gribu nebūs iespējams.”

Teikto apliecina arī Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča: „Ja kārtot darījumu ierodas tajā iesaistītās puses un kāds no darījuma dalībniekiem acīmredzami nav rīcībspējīgs, t.i., nespēj saprast savas darbības nozīmi un sekas, notārs darījumu neapliecinās.”