Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” , kas regulē šo jomu, 11.3 pantā („Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”) ir teikts:
„Dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks:
1) pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana);
2) papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā (karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža, autostāvvieta u.c.) un no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.

Izīrētājs ir tiesīgs:
1) sniegt ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos pakalpojumus īrniekam tieši, kļūstot par pakalpojumu sniedzēju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
2) būt par starpnieku starp pakalpojumu sniedzēju un īrnieku, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Īrnieks ir tiesīgs:
1) patstāvīgi norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai;
2) rakstveidā vienoties ar izīrētāju un pakalpojumu sniedzēju atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju;
3) rakstveidā saņemt informāciju par maksas par pakalpojumiem apmēru un tās aprēķināšanas metodiku.

Maksu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem nosaka attiecīgā pakalpojuma sniedzējs, ievērojot tos normatīvos aktus, kuri reglamentē attiecīgā pakalpojuma sniegšanas kārtību.”

Tātad, kā redzams no iepriekš rakstītā, īrniekam ir tiesības norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem patstāvīgi. Kārtību, kādā tas notiek, nosaka 12.12.2006. MK noteikumi Nr.999 "Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu".